5 neaizmirstamas dienas Itālijā: Bergamo – Venezia – Verona – Iseo – Selvino

Raksta autors Miks Salcēvičs

Pavasarī sanāca pabūt darba darīšanās uz dažām dienām Itālijā, kas radīja nepārprotamu vēlmi vistuvākajā laikā laikā atgriezties un iepazīt Itāliju tuvāk! Mērķis bija pārāk neknapinoties, bet arī lieki netērējoties apskatīt Itālijas ziemeļu reģiona skaistākās vietas, taču ne tikai pazīstamākos tūristu objektus, bet arī iepazīt mazo ciematiņu dzīvi un skaisto dabu. Un ja jau būsim Itālijā, tad nevarējām neieplānot vienu dienu šopingam Vēl nosacījums bija neizmantot nekādas tūrisma kompānijas – visus maršrutus, apskates vietas un objektus izvēlēties pašiem.

Domāts – darīts, agrā pavasarī pasūtījām biļetes uz septembri caur Ryanair. Agrāk nekad nebiju lidojis ar šo aviokompāniju, bet biļešu cena – apmēram 100 LvL 2personām turp-atpakaļ ar visiem nodokļiem, papildus bagāžām, check in’iem – likās ļoti pievilcīga. Drošs paliek nedrošs arī par naktsmājām parūpējāmies pirms ceļojuma. Bija grūti izšķirties, kādas naktsmājas gribam, tāpēc izvēlējāmies kontrastus – ceļojuma sākumā un noslēgumā nakšņot skaistā villā klusā vietā Bergamo nomalē. Istabas aprīkotas ar skaistām senatnīgām itāļu mēbelēm un terasi, cena ap 50 LvL par diennakti. Savukārt pārējās naktis izvēlējāmies atpūsties jauniešu iecienītajā Fusina kempingā ar jautrām nakts ballītēm un kolosālu skatu pāri upei uz Venēciju. Izvēlējāmis mājiņu ar „visām ērtībām” – WC un dušu, kas mums izmaksāja 35 LvL dienā. Vēl atlika rezervēt auto – cenu ziņā draudzīgi piedāvājumi bija no Hertz – autonoma uz nedēļu izmaksāja ap 150 LvL. Nu ko – atlika sagaidīt septembri un doties ceļojumā!

1.diena – 4.sept.
Itālijā ielidojam Bergamo lidostā ap pusdienlaiku. Pirmais ko darām – velkam nost Rīgas lidostā uzvilktās jakas, jo te ir +30! Kad tas izdarīts, sagaidām savus čemodānus un dodamies meklēt Hertz nomu, lai paņemtu autiņu. Izrādās, ka degviela neietilpst cenā un par pilnu bāku jāpiemaksā vēl 50LvL, bet ko vajag to vajag. Sēžamies melnā Peugeot 207, pieslēdzam GPS, kas paņemts līdzi no mājām un atiet zuzīt! Viesu māja atrodas apmēram 20 minūšu braucienā no lidostas, mūs sagaida pats saimnieks un ierāda istabiņu. Pārliecināmies, ka realitātē te ir tikpat skaisti, kā bildēs web lapās. Saimnieks īsumā pastāsta par apskates vietām tuvākajā apkārtnē, izsniedz kartes un ceļvežus, pastāsta kur par draudzīgām cenām pavakariņot, ar vārdu sakot ir ļoti laipns un gatavs palīdzēt jebkurā mūs interesējošā jautājumā. Nedaudz atpūšamies un dodamies apskatīt Bergamo vecpilsētu, kas atrodas apmēram 25 minūšu gājienā no mūsu viesu mājas. Dodamies pastaigā apkārt visai vecpilsētai, kas atrodas kalnā cietoksnī, vērojam no augšas skatus uz pilsētas centru, vīna laukus, un lauku teritorijas. Var manīt, ka šo vietu vietējie iedzīvotāji iecienījuši arī fiziskās formas uzturēšanai – pa kalnu celiņiem visu laiku turp – šurp vakara skrējienā devušies itāļi. Pēc vakara pastaigas dodamies uz mūsu villu, kur baudām veikalā nopirktos itāļu ikdienas ēdienus – sieru, šķiņķi, olīves un protams, vīnu.

2.diena
Otrās dienas rīts sākas ar burvīgām brokastīm, ko pagatavojis saimnieks – bez tipiskā kruasāna, kas bieži ir vienīgais brokastu elements Itālijā, mums tiek piedāvāti arī salami, siers, šķiņķis, augļi un dažādi saldie. Pēc sātīgām brokastīm dodamies šopingā turpat netālajā Orio centrā. Liela daļa veikalu ir arī pie mums sastopamie – Bata, Sasch, Zara u.c. taču var atrast arī vienu otru bodīti kas pie mums nav pārstāvēta un piedāvā moderna un klasiska stila apģērbus par tiešām pievilcīgām cenām. Kopumā te pavadām kādas sešas stundas un ne bez rezultātiem – vismaz nebūsim velti maksājuši par nododamo bagāžu!  Nedaudz iestiprināmies un GPSā uzstādam nākamo maršrutu mūsu ceļojumā – Fusinas kempings pie Venēcijas. Braucot pa autostrādi līdz turienei iespējams nokļūt apmēram 3 stundās, ja vien negadās sastrēgumi vai citas problēmas. Mums gadījās abi  Pirmkārt, kādus 90km no Venēcijas sākās sastrēgums, kam neredzēja ne galu ne malas. Otrkārt, pēkšņi GPS paziņoja, ka batereja ir tukša un izslēdzās. Bijām neizpratnē, kā tas var būt, jo GPS taču visu laiku bija pievienots 12V piepīpētāja barošanai. Joks tāds, ka šī ierīce šim autiņam bija atslēgta. Laikam Hertz tā atriebjas tiem auto izīrētājiem, kas atsakās no viņu piedāvātās Hertz Never Lost navigācijas sistēmas un ņem līdzi savējo  Bijām nedaudz izsisti no sliedēm, jo šādu iespēju nebijām paredzējuši un nekādas kartes kā atrast kempingu mums nebija. Bet nu kempings bija jāatrod un viss – ar padomu mums palīdzēja puisis, kas iekasēja naudiņas par maksas ceļu izmantošanu. Tālāk sekojām zīmēm un pret vakaru jau bijām klāt! Kempings atgādināja lielu parku, kas pilns ar mājiņām un treileriem, bet ne tik tuvu, ka traucētu viens otram. Vakaru sākām, baudot itāļu nacionālo dzērienu Limoncello Brentas upes krastā pretim Venēcijai. Turpinājumā apmeklējām karaoke bāru un noslēgumā baudījām dejas, kur deju zāle vienoja visraibāko publiku no visas pasaules.

3.diena

Neskatoties uz 2.dienas nakts dejām, ap astoņiem jau esam augšā un sēžamies kuģīti, kas mūs vedīs uz Venēciju. Kuģītis mūs pieved gandrīz pie paša Sv.Marka laukuma – tas tad arī kļūst par pirmo apskates objektu Venēcijā. Par cik vēl ir samērā agrs, arī tūristu barus vēl nemana. Kad esam apskatījuši laukumus un patrenkājuši drosmīgos baložus, kas nebaidās apsēsties uz plaukstas (ja vien tur būs kāda maizes drupača), dodamies tālāk pastaigā pa neskaitāmajām ieliņām līdz nonākam līdz otrajam galvenajam apskates objektam – Rialto tiltam, kas mūs izved uz suvenīriem pārpilnu ieliņu kur blakus neskaitāmiem suvenīriem tirgotāji piedāvā glāzi ar sagrieztiem atvēsinātiem augļiem par 1 eiro. Turpat netālu uzgājām arī tirgu – interesanti bija salīdzināt cenas – dārzeņi bija apmēram divas reizes dārgāki nekā pie mums, taču zivju cenas zemākas. Kad bijām piekusuši, piesēdām nelielā restorāniņā, kādu Venēcijā ir ik uz stūra. Daudz biju dzirdējis par Venēciju kā ļoti dārgu pilsētu – par cik ir būts daudzās Eiropas valstīs, varu apgalvot, ka cenas ir vidēji tādas pašas kā jebkurā vietā, kur apgrozās tūristi. Piemēram, par pusdienām 2 personām iepriekšminētajā restorānā samaksājām 20 eiro, kas uzskatu nav ne daudz ne maz ja grib pasēdēt vietējā ēstuvītē. Ja nav tāda vēlme – var jebkurā picu veikaliņā paņemt kārtīgu picas gabalu par 3 eirīšiem, un atvēsinot kājas kādā no Venēcijas kanāliem to notiesāt. To tik tiešām ir iespējams izdarīt, jo dažās vietās ir sēdvietas ar trepītēm, pa kurām var civilizēti nokļūt līdz ūdenim. Pēc pilsētas apskates mūs kuģītis nogādāja atpakaļ Fusinā. Šajā vakarā gan bijām nolēmuši pārāk neballēties, jo nākamajā dienā bija atkal jāsēžas pie auto stūres un jāapskata ieplānotās vietas.

4.diena
Par laimi kempinga administrācijas darbinieks izpalīdz uzlādēt GPS un varam turpināt ceļu. Sakām ardievas Venēcijai un jau pēc nepilnas stundas esam Veronā. Par cik GPS batereja mums tagad jātaupa, lai atkal nenosēžas, pirmais uzdevums ir dabūt jebkādu karti, lai orientētos šajā pilsētā. Jāpiebilst, ka esam noparkojušies ārpus tūristu centra un visapkārt redzam pārsvarā melnādainos kas uz mums skatās kā uz baltajiem zvirbuļiem. Beidzot kāds laipns kioska pārdevējs parāda ceļu un drīzumā jau esam uz tilta, kas pārved mūs pāri uz vecpilsētu. Te pat karte vairs īpaši nav vajadzīga – sākam apskati ar Sv. Fermo baznīcu, kur tajā laikā notiek dievkalpojums, tālāk Džuljetas balkoniņš, Signori laukums un visbeidzot Arēna. Uz soliņa pie Arēnas strūklakas un koku ēnā ieturam pusdienas. Picas un pastas jau nedaudz apnikušas, tāpēc izvēlamies milzu kebabu par 3,50 eiro, kas gan izmēru gan garšas ziņā stipri apsteidz Latvijā nopērkamos tā saucamos kebabus. Tālāk mūsu ceļš ved uz Iseo ezeru, esam nedaudz vīlušies jo bijām cerējuši beidzot izpeldēties, bet šeit to izdarīt nebija iespējams, jo visā piekrastē bija ļoti dzīva tūristu kuģīšu satiksme. Iespējams, ka peldvietas ir kādā citā ezera pusē, bet kad par to apjautājos vietējiem, tie smīkņāja – kurš tad tagad vairs peldas, ārā taču tikai 29 grādi, priekš viņiem tas par aukstu!  Apbruņojušies ar vakariņu vīnu un daudz augļiem vakarā atgriezāmies mūsu romantiskajā villā pie Bergamo, kur uz terases to visu baudījām.

5.diena
Ir pienākusi ceļojuma pēdējā diena. Sākumā bija doma paviesoties Milānā, bet tur jau bija būts un vēlējāmies pēdējā dienā ko mierīgāku. Tāpēc izvēlējāmies šo dienu pavadīt pilnīgi citā gaisotnē – miera ostā Selvino. Tas ir mazs ciematiņš apmēram pusstundas braucienā no Bergamo pilsētas. Lai tur nokļūtu, braucām 10km augšā ar auto pa kalnu serpantīniem, kas ir visai interesanta izklaide asu izjūtu cienītājiem, it sevišķi redzot ik pa laikam pārsistās ceļu barjeras. Toties nokļūstot augšā, nokļuvām pilnīgā miera ostā. Visi mazie veikaliņi un ēstuves ciet, uz ielām tukšums. Sajūta gandrīz ka esam vienīgie kas patreiz šajā ciematā atrodas! Pēc plkst.15.00 māju slēģi pamazām sāka atvērties un ielās nesteidzīgi parādījās viens otrs vietējais. Viens iznācis paskriet, otrs papļāpāt ar kaimiņu, trešais izvest suni – bez jebkādas steigas! Par cik ciemats atrodas augstu kalnos, lieki piebilst, cik skaisti skati pavērās no šejienes, kā arī pats ciematiņš likās pilns ar piparkūku namiņiem no Ansīša un Grietiņas pasakas. Šī jaukā vieta tad arī bija mūsu pēdējais pieturas punkts Itālijā. Vēl pa ceļam iegriezāmies dažos veikaliņos lai iegādātos kādu sieru un salami priekš vakariņām Latvijā un devāmies uz lidostu. Ap pusnakti nodevām mašīnu nomā un iekārtojāmies cik vien „ērti” iespējams lidostas uzgaidāmajās telpās, jo mūsu lidmašīna ir 07.20 no rīta. Par cik ar Ryanair lidoju pirmo reizi, nedaudz dīvaini likās skati ka lielākā daļa lidmašīnas gaidītāju iekārtojas uz lidostas grīdas un vēsā mierā aizmieg. Man šāda laika pavadīšana ne visai patikās, tāpēc kad braukšu nākamreiz, noteikti izdomāšu kādu alternatīvu, kur pa nakti „padauzīties”, tikai ne lidostā kur nav pat vaļā ne viena kafe kur iedzert tēju. Lai nu kā, bet šī mazā neērtība tomēr nespēja sabojāt mūsu ceļojuma noslēgumu, jo pozitīvos mirkļus bijām uzkrājuši atliku likām, plus pozitīvs pārsteigums bija lidojuma laiks – plānoto gandrīz 3 stundu laikā uz Latviju atlidojām 2 stundās! Latvija mūs sagaidīja ar skarbākiem laika apstākļiem, nekā pavadīja Itālija, bet tas jau ir cits stāsts – Arrivederci Italia!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: