Tampere, jeb ekonomiskā tūrisma piemērs

Raksta autors Viktors Ulberts, “Kurzemes Vārds”

.

Var teikt, ka ir auksts. Var teikt, ka krīzes laikā nav naudas. Tad atliek tikai sēdēt mājās un gausties par sūro dzīvi. Taču tieši ziemā iespējams izrauties no ikdienas rutīnas un par lētu naudu nedēļas nogali pavadīt ārzemēs. Un tieši tādu iespēju izmantoja radinieku grupa, lai izbaudītu Ziemassvētku noskaņu Tamperes pilsētā Somijā.

Pāri jūrai – 40 minūtēs

Var ticēt, var neticēt, bet lidojums no Rīgas uz Tamperi un atpakaļ vienai personai izmaksāja ne vairāk, ne mazāk kā septiņus latus un divus santīmus. Šādu cenu var atrast, ja rūpīgāk izpēta aviokompānijas “Ryanair” interneta mājaslapu, kurā piedāvājums mainās pat vairākas reizes dienā atkarībā no pieprasījuma. Tad nu izdevās uzšķirt datumus decembra nedēļas nogalē, kur par biļeti vienā virzienā uz Tamperi prasīja vienu santīmu un transakcijas maksu par biļešu iegādi – septiņus latus.

Sākumā brīnījos, kāpēc lidmašīnu ilgstoši strauji rauj augšup cauri miglas vāliem. Nezinu, kas bija ienācis prātā pilotiem, taču pēc nolaišanās kuģa kapteinis mikrofonā paziņoja par rekordātru lidojumu. Patiesi, paredzētās stundas un piecu minūšu vietā “Ryanair” mūs no Rīgas uz Somijas vidieni pāri Baltijas jūrai aizrāva 40 minūtēs. Un tur jau uzreiz izmantojām Eiropas Savienības pilsoņu priekšrocības, jo iesoļojām somu zemē bez nekādas pārbaudes. Un uzreiz arī izbaudījām šīs zemes dārdzību. Lidosta atrodas 15 kilometru no Tamperes centra – turp mūs sola aizvest ar tūrisma aģentūras ekspreša busiņu par sešiem eiro no katra.

Somi pildīja ar interneta starpniecību doto solījumu, un mūs gaidīja trīs trīsvietīgi numuriņi, par kuru izmantošanu divas diennaktis no viena ceļotāja iekasēja šai valstij zemu cenu – 50 eiro. Tā kā mūsu nodoms bija izbaudīt Ziemassvētku noskaņu somu zemē, nevis izmaksas Tamperes restorānos, tad šis piedāvājums deva lielisku iespēju gatavot kopīgas maltītes.

Arī publika hostelī bija gana toleranta savstarpējā saskarsmē. Un, ja kādam varēja pārmest trača taisīšanu, tad tie bija pašu somu jaunieši, kuri bija ieņēmuši pāris istabiņu, un skaļas runas, kas mijās ar dziesmām, liecināja, ka viņi lieto arī kādu stiprāku malku.

Vieta, kur Ļeņins tikās ar Staļinu

Kas tad īsti ir Tamperes pilsēta? Tā ir otra lielākā Somijas pilsēta aiz Helsinkiem. 1907.gadā Tampere bija pēdējā vieta Krievijas impērijā, kurā uzturējās Ļeņins pirms došanās trimdā uz Eiropu. Bez tam 1905.gadā Tamperē Ļeniņs pirmo reizi satika Staļinu. Ļeniņa piemiņai somi Tamperē pat iekārtojuši muzeju, jo tieši šī pretrunīgā vēstures personība bija tā, kura Somijai kā pateicību par atbalstu revolūcijai piešķīra neatkarību. Arī uzraksts pie Ļeniņa muzeja vēsta, ka šajā vietā viņš izteicis atbalstu somu tautas ilgām pēc neatkarības. Paša muzeja apmeklējums par pieciem eiro gan lielu interesi neizraisīja, jo neko mums neredzētu tur neieraudzījām.

Pa Tamperi pastaigāties ir vērts kaut vai tāpēc, ka tur nevar neredz nevienu graustu vai noplukušu namu. Novērojām arī dažus praktiskas dabas piemērus, kuri noderētu pašiem, bet kurus ierēdņi savos apmaksātajos ārzemju komandējumos diemžēl nepamana. Piemēram, strūklakas tiek ieziemotas, pārklājot tās ar stikla kupolu, kas izskatās pēc gaumīga vides objekta. Ne tās vairs rūsē, ne aizsalst. Ielas Tamperē kaisa ar sīkām akmens šķembām, nevis sāli, kura sabojā pat augstas kvalitātes apavus.

Visticamāk, ka Somijā ieviestais taras depozīts ir iemesls tam, kāpēc ielas nav piegružotas. Sākumā no izbrīna acis vien iepletām, kad noskaidrojām, ka par parastu pusotra litra plastmasas pudeli, ja to iemet speciālā taras automātā, var saņemt čeku 40 eirocentu jeb 28 santīmu vērtībā, par skārdeni – 15 centu. Somi ikdienā un bez kautrēšanās uz veikalu dodas ar tukšo pudeļu somām. Arī paši to izmēģinājām un par izlietotajām pudelēm saņēmām čeku 3,5 eiro vērtībā. Lūk, arī atkritumu šķirošanas motivācija, par kuru ilgu laiku lauza galvas Latvijā. Tiesa, taras cena jau iekļauta pašu dzērienu cenā, taču tā ir vēl lielāka motivācija cilvēkiem šo naudu atgūt.

Var pacelties mākoņos

Galvenais tūrisma objekts Tamperē bez šaubām ir Sarkanniemi izklaides parks, kas arī bija mūsu ceļojuma galvenais objekts. Protams, ideāli ir to apmeklēt vasarā, kad darbojas dažādas atrakcijas, taču tad ceļojums turp izmaksā krietni dārgāk. Taču tagad par 20 eiro varēja iegādāties tā saucamo ziemas atslēgu, ar kuru var apmeklēt planetāriju, delfināriju, akvāriju un Tamperes lepnumu – Nasinneulas skatu torni, kas celts līdzīgs par Debesu adatu sauktajam tornim Sietlā, Amerikā. Ar ātrgaitas liftu var pacelties 120 metru augstumā un pavērot lielisko skatu uz ezeriem bagāto pilsētu. Pirmajā reizē mums nepaveicās, jo pacēlāmies… mākoņos un dūmakā. Taču otrais piegājiens bija tā vērts, un skatienam pavērās izgaismota un krāšņa pilsētas panorāma, kuru var baudīt, malkojot kafiju un uzkožot diezgan padārgās smalkmaizītes. Planetārijā bija sagatavota programma par astronomu skatījumu uz bībelisku notikumu, kad virs Betlēmes Jēzus Kristus piedzimšanas brīdī parādījās neparasta zvaigzne, kas trim gudrajiem parādīja ceļu pie jaundzimušā mesijas.

Delfinārijā pārsteigumu izraisīja uzgaidāmajā zālē ierīkotais dziedošais koks, kas pēc pogas nospiešanas atdzīvojas un kopā ar citām meža radībām sniedz iespaidīgu koncertu. Pats delfīnu šovs arī ir lielisks, ja vien kāds nav pārāk biežs Klaipēdas delfinārija apmeklētājs un pie lielo zivju draiskulībām jau pieradis.

Dārgā briežu gaļa

Ziemassvētku tirdziņā pirkšanas kāri atsit iespaidīgās cenas. Viena no ceļabiedrenēm tomēr nenocietās un nopirka briežu gaļas konservu par 15 eiro, ar ko mieloties Ziemassvētkos. Somas piepildās ar cepumiem, konfektēm un citiem kārumiem, no kuriem daudziem diemžēl būs bēdīgs liktenis.

Lidostā Pirkalā sākās sajūta, ka gandrīz esi mājās, jo latviešu valoda vien apkārt skanēja, taču tur arī piedzīvojām ceļojuma bēdīgākos mirkļus. Drošības kontroles laikā atkritumos izlidoja ne mazums līdzpaņemto burciņu un konservu. Mēslainē pazuda arī dārgais briežu gaļas konservs. Spriedām, vai lidostām nebūtu labāk konfiscēto pārtiku atdot kādam veco ļaužu namam, nevis visus labumus mest akritumos. Bet laikam jau bagātā zemē uz to ir cits skatījums.

Gaisa tramvajs ir klāt. Un nu jau atkal redz padomju cilvēka būtību – ne viens vien, kam bijis slinkums laikus iestāties rindā, tagad cenšas iespraukties pa vidu.

Autora foto

Smaidīgi somu policisti labprāt fotografējas kopā ar tūristiem.

Tilts pār Kamerkoski upi atgādina miniatūru Vanšu tiltu Rīgā.

Zem stikla kupola ieziemota strūklaka.

Dziedošais koks ar visiem iemītniekiem delfinārija priekštelpā.

Tukšo pudeļu nodošanas automāts veikalā.

Viena atbilde

  1. Par pudeļu aparātiem es Somijā brīnījos jau kādus 13 gadu atpakaļ. Man toreiz bija 15 un mute bija vaļā!🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: