Bergamo – Milāna – Sirmione. Itālija ar Rynair ir lētāk

Ceļojuma stāsta autors Rolands Karaševskis

Starp „lielajiem” ceļojumiem tomēr rodas nostaļģija pēc brīvdienām un šī iemesla dēļ nolēmu pameklēt variantus kādam īsam, bet interesantam ceļojumam, kas palīdzētu nedaudz izrauties no ikdienas un kaut nedaudz pabūt citā pasaulē.

Iepriekš nebiju lidojis ar Ryanair un vienā jaukā dienā izdomāju izpētīt viņu piedāvātās cenas, lidojumu galamērķus un sistēmu, kādā darbojas rezervēšana. Vispievilcīgākā vieta, uz kurieni „pa tiešo” no Rīgas var aizlidot, man likās Itālija. Tā nu gaidīju kādas akcijas uz minēto vietu un sagaidīju – nopirku biļetes par lidojumam smieklīgu cenu –

7 LVL vienā virzienā (visu ieskaitot). Tā kā brauciens bija uz 4 dienām, tad nepieciešamās lietas varēju satilpināt maksimāli pieļaujamajā rokas bagāžā (55x40x20cm) un lidojuma izmaksas saglabāju tiešām smieklīgas.

Ryanair lido no Rīgas uz Milānas piepilsētas (nosacīti – 56km attālumā) Bergamo lidostu. Un par šo faktu varu tikai priecāties, jo labāk man patika dzīvot Bergamo, nekā Milānā.

Meklējot palikšanas vietas, nedaudz pārsteidza viesnīcu cenas, salīdzinot šos rādītājus kaut vai ar Spāniju, Norvēģiju un citām it kā dārgajām Eiropas valstīm. Vidējas klases viesnīcā divvietīgs numuriņš maksā 50-80 EUR par diennakti un šādas cenas ir „nesezonā”. Taču paveicās un pirms noskatītās viesnīcas rezervēšanas izdomāju vēlreiz pārskatīt piedāvājumus un atradu kādu piedāvājumu, kurā maksājot par 2 naktīm, var dzīvot 3 naktis.

Iesaku dzīvot netālu no Bergamo centra, jo tādejādi varēs izvairīties no diezgan reti un nesaprotami kursējošā sabiedriskā transporta. Pēc 21:00 sabiedriskais transports kursē apmēram vienu reizi stundā.

Cik zinu, tad Ryanair nolaižas Bergamo tikai 23:00, tātad – vienīgais veids, kā nokļūt līdz viesnīcai laikam ir transfērs vai taksis – par transfēru samaksājām normālu cenu –EUR 14 par 2 cilvēkiem.

Pati Bergamo pilsētiņa ir ļoti simpātiska, ja paveicas ar laika apstākļiem, vienu dienu noteikti ir ko redzēt šajā pašā vietā.

Iesaku nopirkt sabiedriskā transporta biļetes uzreiz. Tās nevar nopirkt autobusā, bet jāpērk iepriekš – viesnīcā vai veikalos. Mēs nopirkām 3 dienu biļeti, kurā ietverti visi transporta līdzekļi, tajā skaitā – funikulieri un autobuss līdz lidostai – tas viss par EUR3,00, kas ir ļoti demokrātiska cena arī Latvijas cenu līmenī.

Bergamo pilsētiņai ir tādas kā 2 daļas – zemākā (Citta Bassa) un augstākā – vecpilsēta (Citta Alta). Lai gan zemākajā pilsētā arī daudz interesantu veikaliņu, picēriju, restorānu un apskates vietu, taču pati „odziņa” ir augšējās pilsētas apskate. Abas pilsētas daļas savieno funikulieris. No augšējās pilsētas daļas var nokļūt uz vēl augstāku vietu – ciematiņ Saint Vigilio, arī ar funikulieri, no kurienes redzama visa Bergamo pilsēta un sniegotās Alpu virsotnes, kas ieskauj pilsētu.

Mums paveicās, ka apskatījām Bergamo vecpilsētu svētdienā, kad bija pilns ar vietējiem, kas radīja īpašu atmosfēru, kā arī tas, ka bija atvērtas daudzās vecpilsētas baznīcas. Baznīcas gan no iekšpuses, gan ārpuses ir tiešām krāšņas un priecēja fakts, ka vietējie ļoti laipni visu izrādīja un ļāva fotografēt, pat ieteica labākās vietas un leņķus

Galvenās apskates vietas laikam būtu Doma laukums (Piazza Duomo), tajā esošā Doma un Sv.Marijas (S.Maria Magiorre) baznīca, zvanu tornis un Rokas cietoksnis (Castello Rocca). Tas tā – lielos vilcienos arī pastaiga pa šaurajām ieliņām, neskaitot minētos objektus ir gana interesanta.

Picas – gribējām nobaudīt īstās itāļu picas, makaronus un vēl kādu tradicionālu ēdienu. Vecpilsētā picērijas ir vairākās vietās, taču lielākā daļa ir tādas McDonalda tipa – fast food, tāpēc sameklējām kādu „īstāku” picēriju. Ja kādam vajag konkrētu vietu – iesaku aiziet līdz picērijai, kura ir pārdesmit metru attālumā no Doma laukuma, ejot uz otro funikulieri (bildes var redzēt galerijā).

Pārsvarā picas nav apaļas, bet gan ceptas kantainās paplātēs. Cenas par vienu gabaliņu – vecpilsētā ap EUR 3-4, ārpus tūristu apmeklētām vietām EUR 1,8 – 2,5. Makaronus samedījām gan lejas pilsētā. Cenas – EUR 6 par vienu porciju.

Kafija – šo laikam labāk būtu ņemt līdzi, jo viņi tur visi dzer kafiju no leļļu krūzītēm, ielejot 5 gramus koncentrātu un veltot dzeršanas procesam apmēram 1-2 sekundes  Mēģināju visādi teikt – lai nedod man ekpresso, lai dod parasto, normālo, lielo utt. Kafiju – tāpat vienmēr man tika pasniegta pustukša leļļu krūzīte. Vienīgi vietā, kur latviešu meitene strādāja mums kopā ar leļļu krūzīti iedeva arī karsto ūdeni, ar kuru varējām papildināt nedaudz. Pirmais darbiņš mājās bija – uzvārīt kārtīgu latviešu puslitra kafijas krūzi

Tas par Bergamo.

No sākuma bijām domājuši aizbraukt līdz kādai tālākai vietai – Veronai vai Venēcijai, taču tad jau tas vairs nebūtu „īsais” ceļojums. Pēdējā vakarā pirms izbraukšanas uzgāju informāciju par kādu skaistu vietu – Gardas ezeru un tajā esošo Sirmiones pussalu un tās cietoksni.

Braucām uz turieni ar vilcienu. Iesaku vispirms aiziet uz Bergamo tūrisma centru, kur meitenes izprintēs vilcienu kustības sarakstu, numurus, cenas un izskaidros pārsēšanās vietas (kas noteikti būs, ja vien nebrauksiet pārdesmit kilometrus). Iesaku arī dabūt vilcienu karti, lai vismaz pieturām var sekot līdzi. Starp citu – vilcienu cenas arī ir demokrātiskas, piemēram, līdz Milānai ir 56km, cena –EUR 4, līdz Sirmionei ir 100km, cena –EUR 6-8. Tā, kā, ja vien neguļam līdz pusdienas laikam, mierīgi var aizbraukt arī apskatīt Venēciju, Dženovu un bez steigas paspēt vakarā arī atpakaļ.

Par braukšanu uz Milānu – ir 2 stacijas, uz kurām var aizbraukt – centrālā un Garribaldi stacija – iesaku braukt uz centrālo, jo tā ir daudz saprotamāka un vieglāk var atrast metro, kurā pārsēsties, lai nokļūtu uz pilsētas centru. Garribaldi stacija ir zem zemes, vairākos līmeņos, kuros sajaucās metro un vilcienu ejas un grūti visu atrast. Tāpat iesaku jau laicīgi dabūt Milānas metro karti un saprast ar kurām līnijām jābrauc, lai nokļūtu vajadzīgajās vietās, jo arī tas aizņem laiku.

Turklāt – ļoti maz cilvēku angliski mācēs kaut ko paskaidrot, ja arī sapratīs, ko viņiem angliski jautās, vairums atbildēs itāļu valodā, kas nav šajā valodā nerunājošam cilvēkam pat nedod aptuvenu nojausmu par stāstāmā nozīmi.

Milānā tradicionāli apskatāmās vietas ir Doms un tā laukums un blakus esošā Vittiorio Emanuele galerija – brendu veikalu ielu kopums ar stikla jumtiem. Doma laukumā neņemiet no melnajiem nekādus graudus baložiem, vai nepiekrīties viņu piedāvājumam – apsiet ap roku lentīti. Kaut gan viņi apgalvo, ka tas ir par velti – pēcāk tiks pieprasīta nauda. Redzējām pāris cilvēkus, kas „iekrita” un sākās jandāliņš.

Vēl Milānā apskates cienīgs varētu būt Sforezco cietoksnis un aiz tā esošais parks un netālu esošais ķīniešu kvartāls.

Nedaudz tālāk no centra ir pastaigu vietas, kuras paši milānieši ir iecienījuši – Navigli kanāli un netālu esošā Porta Ticinese iela. Šeit cenas ir daudz zemākas un tūristu daudz mazāk.

Par Gardas ezeru un Sirmioni – šeit noteikti atgriezīšos kādreiz vasarā un siltā laikā. Sirmione ir izteikta sezonālā kūrortpilsēta. Diemžēl tāpēc lielākā daļa veikalu un kafejnīcu bija ciet, taču tas netraucēja izbaudīt pilsētiņas skaistumu. Noteikti šeit jāapmeklē labi saglabātais cietoksnis, kas pussalu atdala un aizsargā no sauszemes, uzkāpjot tā tornī (ieeja eur 2) paveras skaisti skati uz Gardas ezeru un lejā esošo Sirmiones vecpilsētiņu. Vasarā šeit var atpūsties pludmalē, peldēties un braukāties ar jahtām, laivām, ūdens motocikliem. Apkārt Gardas ezeram ir vairākas skaistas pilsētiņas, turklāt – ezeru ieskauj 2-3 km augsti Alpi ar sniegotām virsotnēm.

Braucot no Bergamo uz šo pusi (tajā skaitā Veronu – 20km tālāk un Venēciju 100km tālāk) jāpārsēžas būs Brescia vai Trevigilio pilsētiņās. Neliels padoms tiem, kas brauks caur Trevigilio – pirms īstās pieturas ir cita – ar ļoti līdzīgu nosaukumu, tāpēc, kā jau teicu – vēlams iepriekš nodrošināties ar vilcienu satiksmes karti.

Tas tā, lielos vilcienos, laikam arī būtu viss. Domāju, ka grēks neizmantot šādu iespēju kaut nedaudz apskatīt citas pasaules vietas, ņemot vērā tiešām smieklīgās lidojumu cenas.

Itālija man noteikti iepatikās un esmu kaut nedaudz sajutis tās atmosfēru, tāpēc noteikti atgriezīšos tur kādā siltākā dienā un garākā ceļojumā.

2 Atbildes

  1. Lai dabūtu šķidro un vājo kafiju jāsaka- Americanos! 🙂 Tad parasti saprot!

    • Itāļi paši šādos gadījumos iesaka prasīt kapučīno.
      Itāliski tas būs: “Un kapučīno, per favore” (vienu kapučīno, lūdzu). Rakstīju uzreiz tā kā izrunā🙂

      Ja vēlas, lai esspresso kafijai pielej nedaudz piena, tad jāprasa: “Un cafē makjāto”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: